huiņa
huiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | huiņa | huiņas |
| Ģen. | huiņas | huiņu |
| Dat. | huiņai | huiņām |
| Akuz. | huiņu | huiņas |
| Lok. | huiņā | huiņās |
1.Kas riebīgs, neizdevies, arī pretīgs; nederīga lieta; mēsls.
PiemēriRodas dabisks jautājums – kas tā par huiņu?
- Rodas dabisks jautājums – kas tā par huiņu?
2.Kas maznozīmīgs; nieks.
PiemēriMan patīk viņas attieksme – viss ir huiņa!
- Man patīk viņas attieksme – viss ir huiņa!
Cilme:No krievu хуйня.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri:šeit