hinīns
hinīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hinīns | hinīni |
| Ģen. | hinīna | hinīnu |
| Dat. | hinīnam | hinīniem |
| Akuz. | hinīnu | hinīnus |
| Lok. | hinīnā | hinīnos |
Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai slava tev par taviem hinīna supozitorijiem, V. Dž. Rendel!
- Kad nākamreiz kāds dosies uz Papeeti, paprasīšu, lai atnes hinīnu.
- Taču esam iemācījušies, ka hinīna pulveris palīdz pret drudzi, un nelietojam sakni.
- Hinīns un tam līdzīgas mākslīgas ārstniecības vielas ( plazmohins, plazmocīds) ir svarīgi medikamenti malārijas ārstēšanai.
- Z.Hānemanis novēroja gadījumu, kad cilvēks netīši iedzēra lielu devu hinīna – vielas, kura ārstē malāriju.