hilbilijs
hilbilijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hilbilijs | hilbiliji |
| Ģen. | hilbilija | hilbiliju |
| Dat. | hilbilijam | hilbilijiem |
| Akuz. | hilbiliju | hilbilijus |
| Lok. | hilbilijā | hilbilijos |
Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" – "kalnu Bilijs").
Avoti: PL