Hilda
Hilda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hilda | Hildas |
| Ģen. | Hildas | Hildu |
| Dat. | Hildai | Hildām |
| Akuz. | Hildu | Hildas |
| Lok. | Hildā | Hildās |
Ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
Avoti: MitE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hilda Vīka strādāja eļļas un akvareļa tehnikā, izstādījusi arī zīmējumus.
- Starp šiem aukstuma upuriem no 1925. gada rudens bija Hilda Vīka.
- Viktors vēl svārstījās, jo Hilda neparko negribēja pamest savas gleznas.
- Vidvudam ar sievu un Hildai bija ierādīts pa vienai dzīvojamai istabai.
- Izteiksmē pārliecinošāki un oriģinālāki ir Hildas Vīkas pašportretu un aktu gleznojumi.