hernhūtisms
hernhūtisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hernhūtisms | hernhūtismi |
| Ģen. | hernhūtisma | hernhūtismu |
| Dat. | hernhūtismam | hernhūtismiem |
| Akuz. | hernhūtismu | hernhūtismus |
| Lok. | hernhūtismā | hernhūtismos |
Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
Avoti: LLVV, VjV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzturējusi kontaktus ar vācu vadošajiem piētisma un hernhūtisma darbiniekiem.
- Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība pārnāca no Vācijas uz Vidzemi 18. gadsimta 30. gados, bet tās sākumi meklējami husītu kustībā 15. gadsimtā.
- Netieši produktīva nozīme bija arī iekšējām reformām luterāņu baznīcā, kas saistāmas ar teoloģisko racionālismu – vienu no apgaismību pavadošajām parādībām reliģijā līdzās piētismam un hernhūtismam.
- No audzināšanas viedokļa hernhūtismā atzīmējamas idejas par audzināšanu ģimenē, izturēšanos pret bērnu kā pret vērtību, no vienas puses, un vecāku paraugus, no otras puses.
- No pedagoģiskā aspekta svarīgi, ka hernhūtisms uzsvēra bērnu audzināšanu ģimenē, izturēšanos pret bērnu kā pret personību, no vienas puses, un vecāku paraugu audzināšanā, no otras puses.