harangēt
harangēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | harangēju | harangējam | harangēju | harangējām | harangēšu | harangēsim |
| 2. pers. | harangē | harangējat | harangēji | harangējāt | harangēsi | harangēsiet, harangēsit |
| 3. pers. | harangē | harangēja | harangēs | |||
Pavēles izteiksme: harangē (vsk. 2. pers.), harangējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: harangējot (tag.), harangēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: harangētu
Vajadzības izteiksme: jāharangē
Svinīgi uzrunāt.
Avoti: KV