Harapa
Harapa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | Harapa | Harapas |
Ģen. | Harapas | Harapu |
Dat. | Harapai | Harapām |
Akuz. | Harapu | Harapas |
Lok. | Harapā | Harapās |
Sena pilsēta Indostānas ziemeļrietumu daļā, kas pastāvējusi ap 2500.-1500. g. p. m. ē.
Stabili vārdu savienojumiHarapas kultūra.
- Harapas kultūra vārdkoptermins — sena kultūra Indostānas ziemeļrietumu daļā, līdzenumā ap Indas upi, ap 2500.-1500. g. p. m. ē.; izrakumos atsegtas Harapas, Mohendžodaro un Lotalas drupas; piktogrāfiskais raksts nav atšifrēts
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās brieduma periods jeb, tā sauktais, Harapas periods ilga no 2600. līdz 1900. gadam pirms mūsu ēras.
- Zīmogs kā dokumenta īstuma apliecinājums vispirms parādijās senajos Tuvajos Austrumos ( Šumerā, Ēģiptē u.c.) kā arī Indas ielejā ( Harapa, Mohendžodaro).
- Indijas subkontinenta pirmā bronzas laikmeta urbānā civilizācija bija Indas ielejas civilizācija, kurs pimsākumi izsekojami līdz pat 3300. gadam p.m.ē. ar galvenajām apmetnēm Mohendžo Daro, Lotalā un Harapā.
- Mohendžo-Daro ( Sindhā) un Harapā ( Rietumpandžabā) 1922. un turpmākajos gados atraktās Indas upes ielejās senās civilizācijas paliekas, šķiet, piederējušas pie kultūras, kura veidojusies apmēram pirms 5 gadu tūkstošiem.
- Arheoloģiskie izrakumi daudzās vietās, īpaši Mohendžodaro un Harapā ( abas vietas mūsdienās atrodas Pakistānā), liecina, ka aptuveni no 2600. līdz 2000. gadam p.m.ē. uzplauka Indas ielejas civilizācija ar attīstītām pilsētām un tehnoloģijām.