halāts
halāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | halāts | halāti |
Ģen. | halāta | halātu |
Dat. | halātam | halātiem |
Akuz. | halātu | halātus |
Lok. | halātā | halātos |
Virsvalks, uzsvārcis; rīta svārki.
PiemēriViņai mugurā bija liels, košs flaneļa halāts, izmazgātie mati iesieti frotē dvielī.
- Viņai mugurā bija liels, košs flaneļa halāts, izmazgātie mati iesieti frotē dvielī.
- Izraušos no gultas, izstaipos, uzvelku halātu un eju uz tualeti.
- Ielīdu halātā un metos pie augšstāva kaimiņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit