Halberštate
Halberštate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Halberštate | — |
| Ģen. | Halberštates | — |
| Dat. | Halberštatei | — |
| Akuz. | Halberštati | — |
| Lok. | Halberštatē | — |
Pilsēta Vācijā (“Halberstadt”), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.).
Avoti: Wi, LpA
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cēlies no Hornhauzenes Saksijā, kas atrodas 16 km uz ziemeļaustrumiem no Halberštates ( tagad - Saksija-Anhalte).
- Būtiski atzīmēt, ka, lai arī pastorāli anakreontiskie motīvi kā Halberštates, tā Getingenes dzejā bieži attēloja zemniekus, pati dzeja oriģinālā lielākoties bija adresēta vidusšķirai, nevis zemniekiem.
- Vēl viens inspirācijas avots bija Johana Vilhelma Ludviga Gleima ( Gleim, 17191803) pulcētais dzejnieku loks Halberštatē, kas plaši izvērta anakreontisko dzeju, vienlaikus sintezējot antīkos carpe diem motīvus ar pastorāles poētiku.
- Kaut gan ir iespējams diskutēt par „ fiktīvās naivitātes” funkcijām Getingenes un Halberštates autoru dzejā un potenciālo lasītāju publiku ( īpaši kontekstā ar M. Klaudiusa daiļradi; sal. Donovan, Lüchow 2000, 13; Seidel 1999, 72-74), ir pamats pieļaut, ka zemniekus kā adresātus ( nevis tikai reprezentācijas objektus) tā līdz galam ieguva tikai Vidzemē un Kurzemē, pārtulkota latviski; tajā pašā laikā atsevišķu minēto dzejnieku darbiem bija būtiska nozīme sākotnēji praktiski ekonomiskās tautas apgaismības literarizēšanās procesā Vācijā.
- Dzimis Halberštatē.