gvalte
gvalte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gvalte | gvaltes |
| Ģen. | gvaltes | gvalšu |
| Dat. | gvaltei | gvaltēm |
| Akuz. | gvalti | gvaltes |
| Lok. | gvaltē | gvaltēs |
Ļoti spēcīga straume.
Stabili vārdu savienojumiAr gvalti.
- Ar gvalti kolokācija — ar straumi, aumaļām
Avoti: KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nu es gribu saņemties un būt labiņš un rātns, ja izdosies, arī palielīšu, un vispirms pūlēšos rakstīt tanī sasod- augstā, nopietnā stilā bez jebkādiem štukiem, kā jau I redaktors « par gvalti» grib; citādi jau zūd omuļigā sadzīve ar viņu.
- Nu bet ja meitieši paši gvaltēm sūdzas par savu ikdienu
- Protams, ne, nu tad par ko būtu jāceļ gvaltes un uztraukumi?
- Kādēļ tādas gvaltes par braukšanu pie ārsta uz Bausku?
- Ja tas nebūtu izdarīts, tagad Jūs bļautu baltas gvaltes, ka pašvaldība neko nedara un veicina vīrusa izplatību.