gvalta
gvalta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gvalta | gvaltas |
| Ģen. | gvaltas | gvaltu |
| Dat. | gvaltai | gvaltām |
| Akuz. | gvaltu | gvaltas |
| Lok. | gvaltā | gvaltās |
Spēks, vara.
Avoti: RB
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Poļu pētnieks precizē dažu slāvu aizguvumu etimoloģiju ( petruška, levizers, gvalta), izmantojot poļu vārdnīcas un vēsturiskos faktus, kā arī atzīmē autores nekonsekvenci svešas izcelsmes poļu valodas aizguvumu aprakstā, norādot, ka latv. jermeks aizgūts no ungāru izcelsmes poļu vārda giermek, bet šablis – no ungāru izcelsmes poļu vārda szabla ( Kolbuszewski 1963, 169).