guznīt
guznīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | guznīju | guznījam | guznīju | guznījām | guznīšu | guznīsim |
2. pers. | guznī | guznījat | guznīji | guznījāt | guznīsi | guznīsiet, guznīsit |
3. pers. | guznī | guznīja | guznīs |
Pavēles izteiksme: guznī (vsk. 2. pers.), guznījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: guznījot (tag.), guznīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: guznītu
Vajadzības izteiksme: jāguznī
Neglīti, rijīgi ēst.
Avoti: EH