gūžainis
gūžainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gūžainis | gūžaiņi |
| Ģen. | gūžaiņa | gūžaiņu |
| Dat. | gūžainim | gūžaiņiem |
| Akuz. | gūžaini | gūžaiņus |
| Lok. | gūžainī | gūžaiņos |
Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos.
Avoti: ME, VeAT