gulis
gulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulis | guļi |
| Ģen. | guļa | guļu |
| Dat. | gulim | guļiem |
| Akuz. | guli | guļus |
| Lok. | gulī | guļos |
1.Gulētājs.
2.Sliņķis.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , dzierdēt dzierdim , dzierdit , gribēt gribim , gribit , gulēt gulim , gulit , redzēt redzim , redzit
- , dzierdēt dzierdim , dzierdit , gribēt gribim , gribit , gulēt gulim , gulit , redzēt redzim , redzit , b 3
- , dzierdēt dzierdim , dzierdit , gribēt gribim , gribit , gulēt gulim , gulit , redzēt redzim , redzit b 3 konjugacejis darbeibys vuordi ar nanūsaceismis formantu uot dzīduot , rauduot , zynuot , sac