gulšņa
gulšņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulšņa | gulšņas |
| Ģen. | gulšņas | gulšņu |
| Dat. | gulšņai | gulšņām |
| Akuz. | gulšņu | gulšņas |
| Lok. | gulšņā | gulšņās |
gulšņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulšņa | gulšņas |
| Ģen. | gulšņas | gulšņu |
| Dat. | gulšņam | gulšņām |
| Akuz. | gulšņu | gulšņas |
| Lok. | gulšņā | gulšņās |
Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No šejienes dzelzceļa sliežu gulšņu režģi sāks savas gaitas dzelzceļa trasē.
- Ikdienā kaķu dāma pārsvarā gulšņā un sauļojas uz palodzes. "
- Bāzīs ļaundarus cietumā, un Briļļutārps un Speķanaba tikai gulšņās uz dīvāna.
- Tūlīt redzams, ka muša negrasās nekur doties, gulšņā un atpūšas.
- Tici – sievietes reti tāpat vien gulšņā pa dīvānu.