gulšņātājs
gulšņātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulšņātājs | gulšņātāji |
| Ģen. | gulšņātāja | gulšņātāju |
| Dat. | gulšņātājam | gulšņātājiem |
| Akuz. | gulšņātāju | gulšņātājus |
| Lok. | gulšņātājā | gulšņātājos |
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt atšķirībā no kaķa mūsu suņuki nav nekādi gulšņātāji – viņi spēlējas un lēkā pa dīvānu tā, ka kažoki burtiski iet pa gaisu.
- Jā, viņi gan redzēja, ka zem kļavas zviln kāds vīrs, taču noturēja to par vienkāršu dzērāju un nepievērsa gulšņātājam nekādu uzmanību.
- apņēmīgi paziņoja sīka gulšņātājos iedalīta vecenīte
- Kurts ir tāds prātīgs dīvāna gulšņātājs.
- Palielinātas aktivitātes laiks pirmajā dzīves gadā ir visiem kaķēniem, arī tiem, kas vēlāk kļūst par rāmiem un slinkiem gulšņātājiem.