gropīte
gropīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gropīte | gropītes |
| Ģen. | gropītes | gropīšu |
| Dat. | gropītei | gropītēm |
| Akuz. | gropīti | gropītes |
| Lok. | gropītē | gropītēs |
1.Dem. → grope.
2.joma: botānika Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Podiņam nogruntē visu ārpusi, bet iekšpusē – augšējo maliņu līdz gropītei.
- Sabiezinājumā bija saskatāmas sīkas gropītes.
- Viņa ar sev piemītošo rūpību ņēmās mazgāt un spodrināt jaunieguvuma pieķepušās iedobītes un gropītes, par gludo virspusi nerunājot.
- Ek, kāds jaukums būs, brūna, kraukšķīga garoziņa, kurā vēl mazas gropītes un dobītes medutiņam ietecēt.
- Mūsu lauku mājās, „ Bekās”, šķiet, visi sliekšņi ir apzāģēti, kur vien var – pa gropītei.