gropēt | Tēzaurs

gropēt

Lietojuma biežums :

gropēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Veidot gropi (kādā priekšmetā).

2.apvidvārds Līdumā atlikušos kokus salikt kārtās.

3.apvidvārds Nesātīgi ēst.

Avoti: LLVV, KV, EH

Korpusa piemēri