godkāre
godkāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | godkāre | godkāres |
| Ģen. | godkāres | godkāru |
| Dat. | godkārei | godkārēm |
| Akuz. | godkāri | godkāres |
| Lok. | godkārē | godkārēs |
Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar viņas godkāri un tiekšanos pēr perfekcionisma muļķībām atliek maz laika.
- Mēs gatavojamies dižiem varoņdarbiem, drīzāk godkāres nekā savas sirdsapziņas dzīti.
- Tā nav godkāre, bet nervozitāte — drīz dzīvei jāpavelk svītra.
- Pati par sevi vara mani nemotivē, bet godkāre gan.
- Tieksies uzlabot savu statusu, pakāpties pa karjeras kāpnēm, pieaugs godkāre.