godkārība
godkārība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | godkārība | godkārības |
| Ģen. | godkārības | godkārību |
| Dat. | godkārībai | godkārībām |
| Akuz. | godkārību | godkārības |
| Lok. | godkārībā | godkārībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlmi iegūt talismanu ( amuletu) parasti izsauc godkārība un slinkums.
- Dominances slāpes un pārmērīgā godkārība nenogurdināmi virza viņu pretī virsotnēm.
- Godkārība, ārišķība viņai ir svešas lietas, amatus nekad neesot novērtējusi.
- Godkārības pilna augstprātība — es, tā sakot, visam spļauju virsū!
- Un, proti, — organizatora talants, izglītība un — godkārība.