godavārds
godavārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | godavārds | godavārdi |
| Ģen. | godavārda | godavārdu |
| Dat. | godavārdam | godavārdiem |
| Akuz. | godavārdu | godavārdus |
| Lok. | godavārdā | godavārdos |
1.parasti formā: vienskaitlis Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
2.novecojis Uzvārds, arī vārds.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Mans vīrieša godavārds – no jūsu galvas nenokritīs ne matiņš!
- prasīsim iemeslu un godavārdu, ka aiz tā neslēpjas aplokšņu algas.
- Vāczemē to vārdu: “ Landbauer” tur par godavārdu.”
- Taču, lai kā arī gribētos dzīvot rimti, godavārds, nesanāk.
- Un cik agrāk cilvēki bija godavārda turētāji!