Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilums parasti bija pirmais leģionāra ierocis, kas tika izmests kaujas laikā, pēc kura visbiežāk sekoja tuvcīņa ar gladiusu.
- Parasti katra leģionāra bruņojumā ietilpa divi šādi šķēpi, kas kopā ar gladiusu un vairogu ( " scutum") veidoja daļu no romiešu karavīra pamatbruņojuma.
- Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no ķeltu ciltīm, kas senajos laikos apdzīvoja Pireneju pussalu mūsdienu Spānijas teritorijā.
- Senās Romas karaspēks gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu leģionāru bruņojumā.
- Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — jātnieku vienības deva priekšroku garāka veida zobenam ( " spatha"), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.
