gladiators
gladiators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gladiators | gladiatori |
| Ģen. | gladiatora | gladiatoru |
| Dat. | gladiatoram | gladiatoriem |
| Akuz. | gladiatoru | gladiatorus |
| Lok. | gladiatorā | gladiatoros |
Senajā Romā – īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kolizeja atklāšanas svētki ar gladiatoru un dzīvnieku cīņām ilgušas simts dienas.
- Audumu metāliskais spožums pauž dinamisku garu un atsauc atmiņā gladiatoru cīņas.
- Lībijas gladiatoru arēna ir gatava cīņai ne uz dzīvību, bet nāvi.
- Zināms, ka jau imperators Nerons vērojis gladiatoru cīņas caur milzīgu smaragdu.
- Mēs esam modernie gladiatori, mašīnas ir ātras, cīņa ir intensīva.