gavilēt
gavilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gavilēju | gavilējam | gavilēju | gavilējām | gavilēšu | gavilēsim |
| 2. pers. | gavilē | gavilējat | gavilēji | gavilējāt | gavilēsi | gavilēsiet, gavilēsit |
| 3. pers. | gavilē | gavilēja | gavilēs | |||
Pavēles izteiksme: gavilē (vsk. 2. pers.), gavilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gavilējot (tag.), gavilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gavilētu
Vajadzības izteiksme: jāgavilē
1.Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
1.1.pārnestā nozīmē Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju).
1.2.pārnestā nozīmē Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
2.Līksmi dziedāt.
2.1.Skanīgi dziedāt (par putniem).
2.2.pārnestā nozīmē Skanēt (parasti dzidri, skaļi).
3.joma: folklora Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad viņai izteica šo piedāvājumu, meitenes sirds priekā gavilēja. „
- , viņš gavilēja, izraudams melnmataino skaistuli no meitenes rokām. “
- Gribējās gavilēt, kad visapkārt kazarmēs, zaļajā muižā, zemļankās –
- Bet nabaga Ģediņš gavilēja, itin kā viņu būtu savaldzinājis patiesībā.
- Par šo ziņu gavilē visa Zviedrija un nespēj sagaidīt karalisko mantinieku.