gaumēt
Lietojuma biežums :
gaumēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | gaumēju | gaumējam | gaumēju | gaumējām | gaumēšu | gaumēsim |
2. pers. | gaumē | gaumējat | gaumēji | gaumējāt | gaumēsi | gaumēsiet, gaumēsit |
3. pers. | gaumē | gaumēja | gaumēs |
Pavēles izteiksme: gaumē (vsk. 2. pers.), gaumējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gaumējot (tag.), gaumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gaumētu
Vajadzības izteiksme: jāgaumē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andrievam no bērnības vareni gaumēja tāds zirga spēka ēdiens.
- Ebrejiem kristīgā zeme nedrīkstēja piederēt, viņi jau pelnījās pārsvarā no amatniecības un tirdzniecības, tāpēc Ulmanis ar savu lauksaimniecību viņiem labi negaumēja…
- Savādā kārtā rūpniecības priekšstāvjiem gaumēja tikai tā visnesarežģītākā sarežģītības pakāpe: tādas un šādas detaļas nost, vai nu kāds šitādu kabatu sērijveida ražošanā dabūs gatavu!
- Tāpat tiek īsi aplūkota mūsdienās ierastās vārdkopas N+gaumē attīstība no vārdkopām N+uz vīzi, N+pēc+N, N+vīzē.
- Tika apgalvots, ka lauku saimniecību ūtrupes veicinot „ smalkais brālis” pilsētnieks, jo „ mūsu arāja, mūsu brāļa ražotais maizes rieciens smalkajai pilsētai negaumē, - arājam jāgādā nauda, par ko šiem saviem smalkajiem brāļiem nopirkt ārzemju maizi, bet brālis-arājs savu ražoto maizes riecienu var likt, kur grib, smalkajam brālim gar to nav daļas.”