gars1
gars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gars | gari |
| Ģen. | gara | garu |
| Dat. | garam | gariem |
| Akuz. | garu | garus |
| Lok. | garā | garos |
1.parasti formā: vienskaitlis Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.
Stabili vārdu savienojumiGara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība).
- Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) — zināšanu trūkums, aprobežotība
- Gara bērns poētiska stilistiskā nokrāsa, kolokācija — garabērns
- Gara dāvanas kolokācija — intelektuālās spējas, apdāvinātība
- Gara gaisma idioma — izglītība, zināšanas
- Gara ieroči poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — ass prāts, zināšanas
- Gara mantas poētiska stilistiskā nokrāsa, kolokācija — garamantas
- Gara milzis idioma — talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme
- Garā vājš sarunvaloda, kolokācija — psihiski slims; ar vāji attīstītām domāšanas spējām
- Tautas gars kolokācija — tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums
1.1.Apziņa, domāšana.
2.parasti formā: vienskaitlis Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
2.1.Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).
2.2.Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.); arī ievirze.
2.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
Stabili vārdu savienojumiLēnā garā.
- Lēnā garā frazēma — lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma
3.Cilvēks; personība.
Stabili vārdu savienojumiNemiera gars.
- Nemiera gars frazēma — enerģisks, darbīgs cilvēks
4.jomas: mitoloģija, reliģija Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
Stabili vārdu savienojumiSvētais gars; Svētais Gars.
- Svētais gars; Svētais Gars — svētās trīsvienības trešais elements; arī dievs
4.2. Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā.
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību). Gara (arī garīga, garīgā) barība (arī maize). Izlaist garu.
- (Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) sarunvaloda, frazēma — 1. Dzīvot ļoti lielā trūkumā2. Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
- Gara (arī garīga, garīgā) barība (arī maize) sarunvaloda — daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku
- Izlaist garu sarunvaloda, frazeoloģisms — nomirt, nobeigties
- No (svēta) gara sarunvaloda, idioma — no nekā, bez nekā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr cilvēka veselumu veido ķermenis kā matērija un gars kā forma.
- ] Brīvais gars, ko pavadīja atklātība un labsirdība, [....
- Heidegers jautā, kā ir iespējams garam „ iekrist” laikā?
- Vienlaicīgi tā ļauj personām izvairīties no gara un apgrūtinoša tiesvedības procesa.
- Uz Eliseju, kurš klausījās kokles spēlē, nonāca Svētais Gars.