garkāte
garkāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | garkāte | garkātes |
Ģen. | garkātes | garkātu |
Dat. | garkātei | garkātēm |
Akuz. | garkāti | garkātes |
Lok. | garkātē | garkātēs |
Izkapts (arī slota u. tml.) ar garu kātu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ansis ar Skaidrīti saposušies un smaidīgi gaida mani vestibilā ar sārtām garkātu neļķēm rokā.
- Mežos pārsvarā ir oši ( " Fraxinus oxyphylla"), gobas, garkātu ozoli ( " Quercus pedunculiflora"), kļavas un alkšņi.
- Uz muzeju, kur jauns, spīdīgs flīģelis, jaunas, koši puķēm un lapām izkrāsotas sijas, uz istabu, kur stāvējusi nedēļnieces gulta, bet tagad uz grīdas stāv milzīga puķu vāze, pilna ziedošiem zariem un garkātu puķēm, it kā te būtu kapavieta.
- 6.103. Ģipsene, garkātu / Gypsophila fastigiata L.
- 4.67. Ģipsene, garkātu / Gypsophila fastigiata L.