garkāta
garkāta nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte
Lietojuma biežums :
Tāds (parasti darba rīks), kam ir garš kāts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat, turpināti izmantoti īsā un garkāta morgenšterni un kaujas spriguļi.
- Ziemeļeiropā izmantotajiem garkāta eksemplāriem uz āmura galvas parādījās īss, liekts cirtnis.
- Garkāta bisītes ir saprotrofas, tātad atmirušu organiku izmantojošas sēnes.
- Kājnieki izmantoja garkāta kaujas āmuru, kamēr kavalērija veiksmīgi aprobēja īsā kātā iestiprinātu ieroci.
- Ar šiem zobeniem tuvcīņā bija iespējams pāršķelt garkāta ieroču koka kātus un atbrīvot ceļu sekojošajiem kājniekiem.