garantēt
Lietojuma biežums :
garantēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.joma: jurisprudence Dot garantiju1 – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
PiemēriPārvēršot konfliktu tiesiskajā strīdā, rodas iespēja izmantot vienu no valsts garantētajām pamattiesībām – tiesības uz taisnīgu tiesu.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiguarantee.
2.Nodrošināt (norisi, stāvokli); apliecināt.
Piemēri— Vai tu vari garantēt, ka visu aparatūru bija sadauzījuši tieši viņi?
Saistītās nozīmes
Tulkojumiguarantee, ensure, insure, assure.
Cilme:No franču garantir.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit