garšaugi
garšaugs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garšaugs | garšaugi |
| Ģen. | garšauga | garšaugu |
| Dat. | garšaugam | garšaugiem |
| Akuz. | garšaugu | garšaugus |
| Lok. | garšaugā | garšaugos |
Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
PiemēriGaršaugi tiek audzēti ģimenes mazdārziņā, kā arī draugu lauku īpašumā.
Piemēri
- Garšaugi tiek audzēti ģimenes mazdārziņā, kā arī draugu lauku īpašumā.
- Dilles ir perfekts garšaugs zupām, mērcēm, salātiem, kā arī majonēzes aromatizēšanai.
- Krējuma, majonēzes vai eļļas vietā labāk izvēlieties citrona sulu ar garšaugiem.
- Tas ir aromātisks garšaugs, ko pievieno vīna etiķim, un tā lakricas aromāts vislabāk izceļ vistas gaļas, gliemežu, cūkgaļas un akmeņplekstes filejas garšu.
Saistītās nozīmesdilles, ķiploks, svētenis, bullītis, mārrutks.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
anīss2 — Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga (“Pimpinella anisum”), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
baziliks1 — Lūpziežu dzimtas augu ģints (“Ocimum”), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
bullītis2 — Ķiploks.
dilles1 — Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem (“Anethum graveolens”).
ķiploks1 — Sīpolu ģints suga (“Allium sativum”), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
koriandrs1 — Čemurziežu dzimtas ģints (“Coriandrum”), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
krustnagliņas1 — Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
majorāns1 formā: daudzskaitlis — Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints (“Majorana”), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā.
mārrutks1 — Daudzgadīgs garšaugs (“Armoracia rusticana”, arī “Cochlearia armoracia”) ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
oregano1 — Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu.
pētersīlis1 formā: daudzskaitlis — Čemurziežu dzimtas ģints (“Petroselinum”), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
piparmētra1 — Mētru suga (“Mentha piperita”), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
rozmarīns1 — Lūpziežu dzimtas ģints (“Rosmarinus”), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
salvija1 formā: daudzskaitlis — Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints (“Salvia”), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, ~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
selerija1 formā: daudzskaitlis — Čemurziežu dzimtas ģints (“Apium”), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
svētenis1 — Ķiploks (“Allium vineale”), sīpolu suga.
timiāns1 — Mārsils (“Thymus”), kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
Hiperonīmi
augs1 — Organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit