garīgums
garīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garīgums | garīgumi |
| Ģen. | garīguma | garīgumu |
| Dat. | garīgumam | garīgumiem |
| Akuz. | garīgumu | garīgumus |
| Lok. | garīgumā | garīgumos |
Garīgā kultūra, garīgā attīstība; arī dvēseliskums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunlatvieši tādējādi paplašināja ‘garīguma’ jēdzienu ārpus kristīgās reliģijas robežām.
- Vai arī šobrīd tā ir modes lieta – nodarboties ar garīgumu?
- Ja lietas tiek kārtotas uz dziļumu un garīgumu, cilvēks mainās.
- Kā zināms, baznīca pozicionē sevi kā garīguma un godīguma pamatbalstu.
- Var būt mākslinieciskas tieksmes, labprāt cenšas pēc atzinības, garīguma.