galotņot
galotņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: lauksaimniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | galotņoju | galotņojam | galotņoju | galotņojām | galotņošu | galotņosim |
| 2. pers. | galotņo | galotņojat | galotņoji | galotņojāt | galotņosi | galotņosiet, galotņosit |
| 3. pers. | galotņo | galotņoja | galotņos | |||
Pavēles izteiksme: galotņo (vsk. 2. pers.), galotņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: galotņojot (tag.), galotņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: galotņotu
Vajadzības izteiksme: jāgalotņo
Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- puķuzirņu dēstus vēlams galotņot pēc otrā vai trešā lapu pāra;
- Simtiem lielu koku tiek galotņoti katru gadu dažādu iemeslu dēļ.
- Daži cilvēki galotņo kokus, lai stimulētu jauno dzinumu augšanu.
- Pazares galotņo virs pirmās vai otrās lapas un augļaizmetņa.
- "Lai augs bagātīgi ziedētu – vajag galotņot!