galinsoga1
Lietojuma biežums :
galinsoga joma: botānika
formā: daudzskaitlis Sīkgalvīte — kurvjziežu dzimtas ģints (“Galinsoga”).
Avoti: LE1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abavas ielejā biežāk sastopamās neofītu sugas ir dārzbēgļi Kanādas zeltslotiņa Solidago canadensis, ārstniecības ziepjusakne Saponaria officinalis, daudzlapu lupīna Lupinus polyphyllus, kā arī savvaļā pārgājušas lauksaimniecības kultūras – Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi, mārrutks Armoracia rusticana, sējas lucerna Medicago sativa un tīrumu nezāles Kanādas jānītis Conyza canadensis un sīkziedu sīkgalvīte Galinsoga parviflora.
- Dažas nezāļu sugas Eiropā, kuru saknes vai sakneņi varētu būt vai ir potenciālie organismi divi bioloģiskā varianta/trešās rases saimnieki, noteiktos vides apstākļos ietver Atriplex hastata, Bidens pilosa, Cerastium glomeratum, Chenopodium album, Eupatorium cannabinum, Galinsoga parviflora, Ranunculus scleratus, Rorippa spp, Rumex spp.
- Pēdējos gadu desmitos ( apmēram kopš 1980. gadiem) sākušas izplatīties puķu sprigane Impatiens glandulifera, Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi, dzeloņainais gurķis Echinocystis lobata ( 38. att.), spožā klintene Cotoneaster lucidus un blīvā skābene Rumex confertus, kā arī dižsūrenes Reynoutria sp. Savukārt vairākas invazīvas neofītu sugas, kas mūsdienās bieži sastopamas lielā daļā ĶNP teritorijas vai bieži sastopamas dažās apdzīvotās vietās, pirmoreiz konstatētas jau 20. gs. pirmajā pusē ( piemēram, mārpuķīte Bellis perennis 1900. un 1927. g., vārpainā korinte Amelanchier spicata 1924. g., sīkziedu sīkgalvīte Galinsoga parviflora 1975. g.).
- Sūrene , mezglainā Polygonum lapathifolium , scabrum Sīkgalvīte , īsstaru Galinsoga parviflora
- Citas šīs dzimtas sugas Galinsoga ciliata matainā sīkgalvīte skatīt Galinsoga parviflora Cav