galindi
galindi
Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
Avoti: EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 6. gadsimtam meriešu rietumu kaimiņi bija baltu tauta galindi.
- Rakstnieks Laimonis Purs grāmatā " Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo senprūšu valodā " golis" ir 'nāve', bet " galintvei" — 'nāvēt', 'galināt'.
- Galindu valodā runāja baltu cilts — galindi tagadējās Mazūrijas teritorijā, kas izzuda pēc Lielās prūšu sacelšanās.
- Zeme bijusi pārpildīta, un galindi nolēmuši meitenes nogalināt, bet zēnus audzināt karam.
- Aleksandrijas ģeogrāfa Ptolemaja darbā , kur minēta arī cita senprūšu cilts galindi