gainīties
gainīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gainos | gaināmies | gainījos | gainījāmies | gainīšos | gainīsimies |
| 2. pers. | gainies | gaināties | gainījies | gainījāties | gainīsies | gainīsieties, gainīsities |
| 3. pers. | gainās | gainījās | gainīsies | |||
Pavēles izteiksme: gainies (vsk. 2. pers.), gainieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gainoties (tag.), gainīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gainītos
Vajadzības izteiksme: jāgainās
1.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša); gaiņāties1.
1.1.Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) – par dzīvniekiem.
1.2.kopā ar: "pretī"; lieto: pareti Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
2.Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties2.
3.Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Zirgs iesilis, nevar stāvēt, — Andrievs nevarīgi gainās.
- Brāļi, kas mīl, ne viens otra vairs gainās.
- Darīt tik to, vairīties no ārienes, ne gainīties.
- (Indulis uzbrūk, Ārija tikai gainās ar vairogu.
- (Uz savu dēlu, kas stāv, gatavs gainīties pret uzbrukumu.)