gaiņāt
gaiņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gaiņāju | gaiņājam | gaiņāju | gaiņājām | gaiņāšu | gaiņāsim |
| 2. pers. | gaiņā | gaiņājat | gaiņāji | gaiņājāt | gaiņāsi | gaiņāsiet, gaiņāsit |
| 3. pers. | gaiņā | gaiņāja | gaiņās | |||
Pavēles izteiksme: gaiņā (vsk. 2. pers.), gaiņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gaiņājot (tag.), gaiņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gaiņātu
Vajadzības izteiksme: jāgaiņā
1.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
1.1.Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
1.2.Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) – par dzīvniekiem.
1.3.lieto: reti Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
2.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas).
2.1.Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
3.Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis nu skrien pie sava vilciena sastāva Leonīdu par palīgu gaiņāt.
- Tad – ar virtuves nazi gaiņāja pa dzīvokli sev vienai redzamas būtnes…
- Tā kā mušas gaiņātu, bet tur nebija nekādu mušu!
- Kaija tos uzmanījusi un gaiņājusi prom no sētas vārtiem,
- Apveļas uz muguras, ar ķepu gaiņā lapsenes.