gļotas
gļotas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | gļotas |
| Ģen. | gļotu |
| Dat. | gļotām |
| Akuz. | gļotas |
| Lok. | gļotās |
1.Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
1.1.Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
1.2.Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
2.joma: farmakoloģija Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nemertīntārpu apvalks izdala daudz gļotu, kuras dara tos plēsējiem nepievilcīgus.
- Tālāk seko gļotu jeb glikokaliksa veidošanās ( skat. 1.3. att.).
- Caurspīdīgu gļotu atvemšana tukšā dūšā norāda, ka kuņģī trūkst skābes.
- Tādēļ noteikti ir jāsagādā krājumā smiltis, ar ko gļotas noberzt.
- Psalmā 58:8 gliemeža gļotas tiek izmantotas kā metaforisks sods.