Paplašinātā meklēšana
Meklējam gļotas.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (58):
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- arhikarions Apaugļotas olas kodols.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols.
- uzkraukāt Atklepojot uzspļaut (kam) gļotas, siekalas.
- krepečoties Atklepot gļotas.
- fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski
- basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
- leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts.
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- krampas Biezas gļotas.
- mēslāties Būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi).
- stīgāties Būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi).
- miksocistoma Cistoma, kurā ir gļotas.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani.
- pedoģenēze Dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem.
- buks Deguna gļotas.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem).
- germinācija Embrija attīstīšanās no apaugļotas olas.
- miksoendotelioma Endotelioma, kas satur gļotas.
- glumēns Glumas gļotas vai dubļi.
- glumeklis Gļotaina viela, gļotas.
- puņķēt Izdalīt gļotas (puņķus) no deguna un ar tām nosmulēties.
- izkrecēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
- izkreķoties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
- izkrecelēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas.
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses.
- krepecis Kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- pieklepot klepojot izklepot daudz gļotas
- krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas.
- krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas.
- krēpulis Krēpas, deguna gļotas.
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2).
- sporogonijs No apaugļotas sūnu olšūniņas izaugušais auglis ar sporām.
- enzigotisks No vienas apaugļotas olas cēlies (vienolas dvīņi).
- nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas.
- partenoģenēze Organisma attīstība no neapaugļotas dzimumšūnas.
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plāna slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- sapuļi Puņķi, deguna gļotas.
- šņargļi Puņķi, gļotas.
- sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas.
- plocka Siekalas, spļaudekļi, biezas gļotas.
- glishrogēns Tāds, kas rada gļotas.
- gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
- ginomerogonija Tikai sievišķo prokodolu saturošas, apaugļotas olšūnas attīstība.
- glīve Ūdens ziedi, zaļās gļotas virs ūdens (aļģes); gļotas; dūņas; krāsas.
- oospora Vienšūnas spora, kas attīstās no apaugļotas olšūnas dažu aļģu un zemāko sēņu oogonijā.
- mērcekls Zaļas gļotas virs stāvoša ūdens.
- gurdas Zaļas gļotas virs ūdens.
- planula Zarndobumaiņu kāpurstadija, kad kāpurs veidojas no apaugļotas olas līdz pārvēršas par polipu.
- algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400.
gļotas citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV