flambergs
flambergs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | flambergs | flambergi |
| Ģen. | flamberga | flambergu |
| Dat. | flambergam | flambergiem |
| Akuz. | flambergu | flambergus |
| Lok. | flambergā | flambergos |
Landsknehtu apbruņojumā – zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens.
Avoti: SV08