fenomenālisms
fenomenālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | fenomenālisms | fenomenālismi |
| Ģen. | fenomenālisma | fenomenālismu |
| Dat. | fenomenālismam | fenomenālismiem |
| Akuz. | fenomenālismu | fenomenālismus |
| Lok. | fenomenālismā | fenomenālismos |
Empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās sajūtās un uztvērumos.
Avoti: SV99, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Duālisms tiek pretstatīts dažādām monisma formām, tai skaitā fizikālismam un fenomenālismam.
- Kasīrerprāt, " Īkskils kā filozofs ir ideālists un fenomenālists, bet viņa fenomenālismu nenosaka metafiziski vai epistemoloģiski apsvērumi; drīzāk tas balstās uz empīriskiem principiem.