fanātisms
fanātisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | fanātisms | fanātismi |
| Ģen. | fanātisma | fanātismu |
| Dat. | fanātismam | fanātismiem |
| Akuz. | fanātismu | fanātismus |
| Lok. | fanātismā | fanātismos |
1.Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
2.Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Celt degunu gaisā bez iemesla nedomā, taču mācās līdz fanātismam.
- Visur jāmeklē zelta vidusceļš, un fanātisms nevienā virzienā nav atbalstāms.
- Viņos ir kāds fanātisms, kas no ticīgo apmātības, kas...
- Tā jau nava pat ticība, bet kāda apmātība, fanātisms.
- Kādā veidā ir savienojama mīlestība pret dzīvniekiem ar rasu fanātismu?