Fanda
Fanda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Fanda | Fandas |
| Ģen. | Fandas | Fandu |
| Dat. | Fandai | Fandām |
| Akuz. | Fandu | Fandas |
| Lok. | Fandā | Fandās |
Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā – Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
Avoti: Mit
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fanda ir smieklīgs, un viņam par kešošanu diezgan pohuj, bet toties viņam patīk rapties skursteņos.
- Vēlāk gan nācās visu pārtraukt jo kads nozaga mūsu galda spēli, kuras meklēšanā neatņemamas sastāvdaļas bija iestumt veļas ratus Fandas istabā, nozagt Aleksa gultas veļu un arī uz pusstundu aizmirst ka mēs kaut ko meklējam, bet nu beigās izrādās ka tās ir spāņu meitenes, kuras sadusmojās par to, ka es neļāvu viņām runāt visu laiku pārtraucot ar " no no no porke uno" lai arī ko ellē tas nenozīmētu.