falsificēt
falsificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | falsificēju | falsificējam | falsificēju | falsificējām | falsificēšu | falsificēsim |
| 2. pers. | falsificē | falsificējat | falsificēji | falsificējāt | falsificēsi | falsificēsiet, falsificēsit |
| 3. pers. | falsificē | falsificēja | falsificēs | |||
Pavēles izteiksme: falsificē (vsk. 2. pers.), falsificējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: falsificējot (tag.), falsificēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: falsificētu
Vajadzības izteiksme: jāfalsificē
1.Viltot, apzināti izkropļot (piemēram, faktus zinātnē, mākslā).
2.Viltot (parasti dokumentus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Tomātu, persiku un nektarīnu iznīcināšanas iemesls bija falsificēti pavaddokumenti.
- Tāpat advokāts pauda, ka Valsts policija falsificē notikumu liecinieku liecības.
- Turklāt - lai slēptu nelaiķa identitāti – tika falsificēta viņa miršanas apliecība.
- un vai minētais akts nav falsificēts, bija grūti noskaidrot.
- - Amor, necenties falsificēt pagājušo.