falsets
falsets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | falsets | falseti |
| Ģen. | falseta | falsetu |
| Dat. | falsetam | falsetiem |
| Akuz. | falsetu | falsetus |
| Lok. | falsetā | falsetos |
Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc, ka es biju citāds, es dziedāju falsetā – tātad pediņš!
- dragūnu nolēma lasīt, kad nākamnedēļ pie klavierēm sēdēs, skums un dziedās falsetā.
- Lielākais pluss gan te ir vokāls, kas ir perfekts, ar nelielu falseta piesitienu.
- – puika iesāka, bet teikumu pabeidza falsetā, jo Toms nosvieda viņu sāniski zemē.
- Staigāju apkārt kā vaļēja brūce, iekšēji dziedāju visaugstākajā falsetā, uz prāta zaudēšanas robežas.