eidis
eidis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eidis | eiži |
| Ģen. | eiža | eižu |
| Dat. | eidim | eižiem |
| Akuz. | eidi | eižus |
| Lok. | eidī | eižos |
Tūļa, lempis; muļķis.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eidis pēkšņi iedomājās par beramās tējas paciņu uz vectēva palodzes.
- Vairākus mazus zirneklīšus Eidis nomedīja kāršu rozēs pašā durvju priekšā.
- Sapratis, ka norūpējušos bariņu nav izdevies sasmīdināt, Eidis mēģināja vēlreiz:
- Priekšistabā viņš ieraudzīja, ka Eidis naktslampiņas gaismā lasa grāmatu.
- – Turklāt meita teica, ka Eidim pašam būšot līdzi savs braucamais.