ešafots
ešafots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ešafots | ešafoti |
| Ģen. | ešafota | ešafotu |
| Dat. | ešafotam | ešafotiem |
| Akuz. | ešafotu | ešafotus |
| Lok. | ešafotā | ešafotos |
Paaugstinājums, uz kura izpilda nāves sodu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas ar grūtībām izstūmās līdz pašam piemineklim, kura piekājē bija ešafots.
- Viņa nevarēja pati piecelties, nevarēja parunāt un pie ešafota durvīm nesaturēja.
- Lisjēns pakārās, Žiljēns mira uz ešafota. “
- Uz ešafota stāvēja melnā ietērpies, stalts vīrietis.
- Tas bija vīrietis no ešafota, vīrietis ar zobenu, vīrietis, kurš nocirta galvu.