dīgt
dīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīgstu | dīgstam | dīgu | dīgām | dīgšu | dīgsim |
| 2. pers. | dīgsti | dīgstat | dīgi | dīgāt | dīgsi | dīgsiet, dīgsit |
| 3. pers. | dīgst | dīga | dīgs | |||
Pavēles izteiksme: dīgsti (vsk. 2. pers.), dīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīgstot (tag.), dīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīgtu
Vajadzības izteiksme: jādīgst
1.Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
1.1.Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
1.2.pārnestā nozīmē Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
2.Sākt augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sēklu spēja dīgt pazeminātā osmotiskā potenciāla apstākļos ir atkarīga no temperatūras.
- Nedīga sporas, kas bija lielākas un mazākas par šo izmēru.
- Sākuši ziedēt pirmie augļaugi, un dīgst pirmie agri sētie dārzeņi.
- Beatrise stāsta, ka burkāni slikti dīguši, tāpēc raža trūcīga.
- Viņa dīga, un viņas dzīvība vēl bija sačokurojusies un bāli zaļa.