dīgums
dīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīgums | dīgumi |
| Ģen. | dīguma | dīgumu |
| Dat. | dīgumam | dīgumiem |
| Akuz. | dīgumu | dīgumus |
| Lok. | dīgumā | dīgumos |
1.Rezultāts → dīgt1; sadīguši augi (parasti lielākā platībā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi , kad viņi vismazāk gaida nai dīgumu , visi tiek nogalināti
- Tā kā tagad tie vēršas pret viņu , tad viņš izjūt to nai dīgumu un cenšas izvairīties no inficējošās saskares , nelieko ties par tiem ne zinis
- Tas viss pēc tam jāizberzē ar plaukstām, lai dīgumi nobirst."