dāvana
dāvana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dāvana | dāvanas |
| Ģen. | dāvanas | dāvanu |
| Dat. | dāvanai | dāvanām |
| Akuz. | dāvanu | dāvanas |
| Lok. | dāvanā | dāvanās |
1.Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts.
1.2.Tas, ko dod, tas, kas ir iedots (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
2.parasti formā: daudzskaitlis Dotības.
Stabili vārdu savienojumiGara dāvanas. Runas dāvanas.
- Gara dāvanas kolokācija — intelektuālās spējas, apdāvinātība
- Runas dāvanas frazēma — spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi
Stabili vārdu savienojumiDabas dāvana. Debesu dāvana; debess dāvana.
- Dabas dāvana frazēma — 1. Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas2. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants)
- Debesu dāvana; debess dāvana sarunvaloda, idioma — 1. Saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm2. Kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diakonisēm bija atļauts ņemt dāvanas tikai no turīgām personām vai ģimenēm.
- Ak kāda dāvana, Viņš ir nebeidzamu un neizmērojamu dāvanu ķīla!
- Viņai bija aizliegts pieņemt dāvanas no slimnieka un no viņa piederīgajiem.
- " 17.1.29. Ziedojumu ( dāvinājumu) un dāvanu novērtēšanas komisija".
- dāvanu novērtēt prata Anete Sončika, taču noraidīja runas par saderināšanos.