dzinums
dzinums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzinums | dzinumi |
| Ģen. | dzinuma | dzinumu |
| Dat. | dzinumam | dzinumiem |
| Akuz. | dzinumu | dzinumus |
| Lok. | dzinumā | dzinumos |
Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā; vasa.
PiemēriPavasarī pametot alu, lāči meklē ziemā kritušo dzīvnieku maitu un dažādu augu jaunos dzinumus.
- Pavasarī pametot alu, lāči meklē ziemā kritušo dzīvnieku maitu un dažādu augu jaunos dzinumus.
- Vecākiem augiem miza pelēka, bet jaunāku dzinumu miza sarkanīga vai zaļgana.
- Audzēšanas ziņā man labāk patīk augstie tomāti, jo zemie dzen tikai sānu dzinumus un aizņem vietu.
Stabili vārdu savienojumiKurmju dzinums.
- Kurmju dzinums apvidvārds, vārdkoptermins — kurmju rakums
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri:šeit